Kriptoentuziasms: būt vai nebūt?

Tuvāko piecu gadu laikā pieprasījums pēc maksājumiem kriptovalūtā kļūs masveidīgs. Kriptomaciņi tiks piesaistīti norēķinu karšu kontiem, un arī samaksu par darbu varēs veikt kriptovalūtā. Šādu optimistisku prognozi Riga Comm 2018 konferences laikā Bilderlings uzņēmumam sniedza Latvian Blockchain Association līdzdibinātājs Konstantīns Vasiļenko.

Konferencē, kura notika BT1 paviljonos Ķīpsalā, izskanēja ne mazums interesantu ziņojumu par finanšu tehnoloģiju tēmām. Kriptovalūtu un Blockchain asociācijas valdes locekļa prezentācija Latvijā izceļas ar to, ka ziņotājs aprakstīja šo tehnoloģiju integrācijas Eiropas un, īpaši, Latvijas ekonomikā reālo stāvokli.

– Pirms gada pirmajā Rīgas Honeybager konferencē maininga uzņēmumu pārstāvji sūdzējās par nepietiekami masveidīgu kriptovalūtu pieprasījumu, šogad šie paši jautājumi Honeybager 2018 pasākumā atkal palika “karājamies gaisā”. Kas gada laikā ir mainījies, un, ja nekas, tad vai ir vērts turpināt būt par kriptoentuziastu?

– Es esmu Blockchain industrijas pārstāvis un varu piezīmēt, ka šogad situācija tomēr uzlabojas. Valdībai, tostarp Valsts Ieņēmumu dienestam, ir jāpalīdz uzņēmumiem strādāt ar kriptovalūtām, – stāsta K. Vasiļenko. – No VID puses ir nepieciešamas metodiskās rekomendācijas biznesam par kriptovalūtu pieņemšanu apmaksai un par šāda veida darījumu uzskaiti grāmatvedībā. Tas ir tehniskais aspekts. Kriptoprocesinga uzņēmumu Latvijā kļūst arvien vairāk, taču, runājot par taksāciju un fiskālajām atskaitēm privāto uzņēmumu grāmatvedībai, pašlaik diemžēl nav skaidrības, kā un ko darīt, kā slēgt darījumus.

– Acīmredzami, maksājot peļņas nodokli – kā ASV, Šveicē, kā visur?

– Tā tas ir parasta biznesa gadījumā. Piemēram, ja kafijas pārdevējs kā apmaksu pieņem bitkoinus un tūdaļ konvertē tos eiro, nodokļi – tas nav jautājums. Sarežģītāku darījumu gadījumā uzņēmumam ir jāsaprot, cik grāmatvedības ierakstu ir jāveic – vienu vai vairākus, kā sniegt atskaites u.tml. Norāžu no VID šajā jautājumā nav, un, tiklīdz šis dienests tās izsniegs, paskaidrojot, kā rīkoties, kā pārbaudīt un atskaitīties, kriptovalūtas Latvijā pietuvināsies biznesam.

– Bet tautai, tas ir, patērētājam – pietuvināsies? Vai arī nodokļu iestādes tajā nav ieinteresētas?

– VID tomēr pamazām sāk strādāt ar reglamentu par to, kā rīkoties. Divi ar kriptovalūtu strādājoši uzņēmumi Latvijā jau ir publicējuši atskaites par to, kā viņi apmaksāja nodokļus, kā to var izdarīt. Tomēr regulējošajai iniciatīvai ir jānāk no VID, bet tā – aizlieguma nav, taču nav arī noteikumu… Kriptovalūtu adaptācija tirgum, protams, nav saistīta ar regulām, tā ir atkarīga no tirgus pieprasījuma. Kāda iemesla dēļ man biznesā pieņemt bitkoinus, ja neviens ar tiem negrib maksāt? Tagad tie, kuri ar to strādā, tiek saukti par kriptoentuziastiem.

– Piemēram?

– Aviācijas uzņēmums AirBaltic viens no pirmajiem pasaulē sāka pieņemt kriptovalūtu maksājumus. Sotheby’s arī Latvijā tirgo nekustamos īpašumus. Vecrīgā Spot kafe jūs arī varat norēķināties ar savu kriptomaciņu, tur īpašnieks ir īpašs entuziasts. Vairāk nekā desmit uzņēmumu pieņem maksājumus kriptovalūtās. Man ir zināmi pieci uzņēmumi, kuri strādā ar kriptovalūtu un fiat (bezseguma) valūtu maiņu un to pirkšanas – pārdošanas darījumiem, taču pirms četriem gadiem mūsu Paybis bija vienīgā. Piemēram, Transcoin – mūsu modeļa kopija, un tas ir labi, jo veiksmīgs bizness bieži vai vienmēr tiek kopēts. Apmēram pieci man zināmi uzņēmumi pēc Latvijas mēroga nopietnā līmenī nodarbojas ar kriptovalūtu mainingu.

– Kāda ir vietējo komercbanku attieksme?

– Ziniet, ja jums ir nodoms pārskaitīt naudu no Citadele vai Swedbank konta uz kriptovalūtas biržas vai brokera kontu bitkoina iegādei, visticamāk, jūsu kontu slēgs. Tā nav protekcionisma politika ar mērķi pasargāt parastos darījumus bezseguma eiro, dolāros un tā tālāk – tā ir attālināšanās un deriskinga (angliski – de-risking) politika. Laikam jau, kad Latvijas banka pateiks, ka tajā nav risku, tad visas bankas pieņems lēmumu strādāt ar kriptovalūtām.

– Vai ir iespējama iniciatīva no ECB puses?

– No Eiropas komisijas un FATF (Financial Action Task Force – ES struktūra, kas saskaņā ar AML – Anti-money-laundering – regulām izseko un novērš naudas atmazgāšanu) puses tiek izstrādāti noteikumi, tik tiešām. No 2019. gada spēkā stāsies ES valstīm kopīga Eiropas Savienības direktīva par to, kā mums strādāt un maksāt nodokļus.

– Bet globālā līmenī – kad, tomēr, kriptovalūta nobīdīs dolāru?

– Ziniet, lai arī mēs visi esam kriptoentuziasti, bitkoina cena celsies tikai, palielinoties tā tirgus adaptācijai. Japāņi, Igaunijā, Maltā daudz tiek darīts, lai pietuvinātu šo brīdi. Venecuēlā prezidents Nikolas Maduro kriptovalūtu Petro pielīdzināja Venecuēlas naftas barelam un citiem resursiem, tādiem kā zelts, – taču Karakasā tas tika izdarīts, lai uzsildītu amerikāņu sankciju smagumā nospiesto valsts ekonomiku. Sankciju apiešana nav kriptovalūtu pielietošanas mērķis, kā minimums – tā nav tā brīvība.

– UniCredit, UBS, Santander, latviešu Norvik un citās starpbanku transakcijās  arvien biežāk tiek izmantots Ripple piedāvātais XRP – ātrumam šeit ir īpaša nozīme.

– Jā, Ripple cenšas pārdot šo risinājumu bankām, jo SWIFT eksistē gandrīz 50 gadus un tā ir ļoti lēna sistēma, ja, piemēram, tu starp bankām konvertē jenu par meksikāņu peso. Kriptovalūtu biržās šī konvertācija notiek gandrīz momentāni. XRP – tas ir potenciāls novecojušās SWIFT sistēmas analogs, taču daudz ātrāks.

Interesanti ir steiblkoini (stablecoins, vispārējs to kriptovalūtu nosaukums, kuras piesaistītas ierasto valūtu rezervēm – eiro un dolāram – vai fiziskām precēm (zeltam, naftai, kā pieminētā Petro), un kuru maiņas kursi ir pakļauti mazākām svārstībām, nekā tipisko kriptovalūtu kursi).

Te ir visas naudas līdzekļu funkcijas, tādas kā maiņas līdzekļi darījumos, kas ļauj tirgot preces un pakalpojumus bez bartera; norēķinu vienības, kas ļauj salīdzināt un noteikt preču un pakalpojumu tirgus vērtību; kapitāla uzkrājuma līdzekļi. Steiblkoini ir populāri Maltā un Amerikā, Circle un citi ir radījuši savu steiblkoinu. Man nav pavisam skaidrs, kā, piemēram, ASV Federālo rezervju sistēma un citi Amerikas regulatori ir leģitimizējuši steiblkoinus, kas ir 1:1 piesaistīti dolāram? Saskaņā ar AML tiek izsekoti visi ASV dolāros veiktie darījumi, bet ar steiblkoinu tu vari konfidenciāli sūtīt vai saņemt naudu no Ziemeļkorejas – un to neviens neizseko.

– Kā jūs vērtējat latviešu politiķu entuziasmu pēc parlamenta vēlēšanām 6. oktobrī?

– Ziniet, aiz nacionāliem lēmumiem par kriptovalūtām ir jāstāv tieši politiķiem – Igaunijā tā ir, Maltā, Baltkrievijā; tad kāpēc ne Latvijā? Taču man šķiet, ka mūsu politiķiem kriptovalūta un blokčeins – tas ir piliens jūrā salīdzinājumā ar citām problēmām. Ekonomikas ministrs Arvils Ašerādens bija savācis darba grupu, kas palīdzēja sistematizēt un aprakstīt blokčeina un kriptovalūtu ieviešanas izaicinājumus un iespējas Latvijā kopumā. Tas notika pēc Japānas delegācijas vizītes Latvijā, bet Japāna ir ļoti tālu aizgājusi no Eiropas kriptoekonomikas radīšanā, un priekšrocības tur ir acīmredzamas.

Visbeidzot, no politiķu un Eiropas Savienības mehānismu puses tiek darīts pietiekami daudz plašai tirgus adaptācijai. Domāju, ka tuvāko 2 – 3 gadu laikā parādīsies eirodirektīvas, kas padara bitkoinu un citas kriptovalūtas legālas norēķiniem mazumtirdzniecībā, bet līdz 2023. gadam šādas direktīvas tiks ieviestas preču un pakalpojumu tirdzniecībā.

Iepriekš Bilderlings ir detalizēti stāstījuši par tā ziņojuma tēmu, ar kuru uzņēmuma pārstāvis uzstājās Baltijā lielākajā finanšu tehnoloģiju konferencē Riga COMM 2018.

Sekojiet mums Facebook kanālā un esiet informēti par svaigākajiem jaunumiem FinTech pasaulē, kā arī vērsieties pie Bilderlings uzņēmuma speciālistiem, un mēs atradīsim piemērotāko risinājumu tieši jums.

0 Comments Join the Conversation →