Kāpēc biznesam vajag Eiropas pierakstu

Uzņēmējiem jautājums par jurisdikciju savam uzņēmumam vai tā meitas kompānijai ir viens no vissvarīgākajiem. Daudzi vēl aizvien pēta ofšora zonu sarakstus, lai pierakstītos tur. Kādēļ – ir skaidrs: kontroles trūkums no valsts iestāžu puses, piemēram, nodokļu dienestiem. Bet! Pēdējā laikā ir novērojama pretdarbība ofšoriem.

Piemēram, Eiropas savienībā ir izveidots ofšoru “melnais saraksts”, kurā iekļautas 17 valstis – no Dienvidkorejas līdz Bahamu salām. Tāpat eksistē arī pelēkais “nodokļu ostu” saraksts, kur kopā ir 47 valstis. Turklāt saraksts var mainīties teju vai katru gadu.

Daudziem uzņēmumiem tādēļ, ka tie ir pamanīti ofšora zonās, bieži rodas problēmas ar beneficiāriem, ar kontu atvēršanu savas valsts (un ES kopumā) bankās un pat ar FinTech uzņēmumiem, jo tikai retais vēlas strādāt samezglotās finanšu shēmās, turklāt tiek rūpīgi pārbaudīta klientu reputācija. Legāls ienākumu avots biznesa īpašniekam šodien kļūst arvien svarīgāks, it īpaši, kad ir nepieciešams oficiāli apstiprināt savus izdevumus un dzīves līmeni.

Turklāt, tagad sanāk tā, ka arī privātie juridiskie uzņēmumi ļoti nelabprāt nāks palīgā uzņēmumam “no ofšora”, bet uz valsts iestādēm cerēt nu noteikti nenākas. Vēl jo vairāk – nav skaidrs, uz ko var paļauties, ja kontus dzimtenē pēkšņi arestēja, iesaldēja vai ja netiek veiktas bankas transakcijas – tieši tā iemesla dēļ, ka noteiktas iestādes uzzināja par uzņēmēja darbību “ofšorā”. Uzņēmējam tad samērā ātri nākas izvadīt kaut vai daļu biznesa no ofšora, kas nereti draud ar, labākajā gadījumā, lielām finansēm – pat tad, kad viss ir izdarīts vairāk vai mazāk legāli un savu darbību var “celt gaismā”.

Skaitām riskus un izdarām secinājumus

Tādēļ nav pārsteidzoši, ka arvien vairāk uzņēmēju no Eiropas biznesu cenšas reģistrēt ES, vienkārši izvēloties valsti, kur ir vieglāka nodokļu nasta un veselīgāks ekonomiskais klimats, piemēram, migrējot no vienas uz otru, teiksim, atbilstoši dažādu likumu izmaiņām, kas attiecas uz to vai citu darbības veidu.

Nevajadzētu aizmirst arī par to, ka, uzņēmumam kļūstot caurspīdīgākam pret partneriem un finanšu iestādēm, īpašniekam būs reāli, tīri ienākumi. Jā, dažkārt summas – peļņa – pēdējā gadījumā ir mazāka, taču nesamērojami mazāks ir arī risks pazaudēt visu: ofšorā un arī savā dzimtenē izvairīsieties no zināmām problēmām ar finanšu un, vēl jo vairāk, valsts iestādēm. Principā, ir vērts padomāt, aprēķinot visu.

Savienība – viena, bet ir nianses

Šodien ES sastāvā ir 27 valstis. Un raksturīgi, ka pat Lielbritānija, neskatoties uz Brexit, itin necik nesteidzas pamest vienoto Eiropas tirgu. Kāpēc, protams, nesteidzas – te analītiķi strīdas. Jo te pastāv riski gan Lielbritānijai, gan arī visai ES. Visas lielās un vidējās Eiropas bankas ir savstarpēji saistītas sarežģītā sistēmā, ir atkarīgas viena no otras. Bet briti šajā sistēmā spēlē vienu no galvenajām lomām…

Jebkurā gadījumā, šobrīd ES ekonomika – tā ir otra lielākā pasaulē. Tās IKP apjoms 2017. gadā bija 15,3 triljoni Eiro. Tie ir 22% no kopējā pasaules ekonomikas apjoma nominālajā izteiksmē, atbilstoši pirktspējas paritātei. Tas ir vienots tirgus ar brīvu kapitāla kustību un vairāk nekā 500 miljoniem patērētāju.

Liela daļa ES valstu – 19 no 27 – ietilpst vienotā monetārā Eiropas ekonomiskajā savienībā, veidojot tā saucamo eirozonu. Tajā par oficiālo valūtu tiek izmantots Eiro, kā arī spēkā ir standartizētie licencēšanas noteikumi, vienotas muitas nodevas un tamlīdzīgi.

Taču organizatoriskās tiesību formas un uzņēmumu reģistrācijas noteikumus, minimālo pamatkapitālu, nodokļu likmes un dažas citas svarīgas nianses nosaka ES dalībvalstu nacionālie normatīvie akti (Eiropas Savienības direktīvām šeit parasti ir tikai kopīgi principi). Un tieši tas uzņēmējiem ir īpaši svarīgi, kad ir nepieciešams izvēlēties to vai citu valsti atkarībā no konkrētā biznesa. Tādēļ biznesmeņi vērtē vienmēr un visu kopā.

Prestiža cena – un ne tikai

Tā, piemēram, Vecās Eiropas valstīs nodokļu likmes parasti ir pietiekoši augstas. Taču ir jāsaprot, ka, izvēloties britu, vācu vai franču jurisdikciju, uzņēmējs maksā tostarp arī par prestižu. Un pēdējais var tieši ietekmēt viņa biznesa attīstību.

Cits piemērs – Šveice. Lai gan šī valsts nekādā gadījumā nav bijusi “nodokļu paradīze”, tai tomēr ir ļoti liberāla politika biznesa jomā – sevišķi attiecībā uz jaunajiem uzņēmumiem, kuri tur reģistrējas. Aplikšana ar nodokļiem Šveicē notiek federālajā, kantonu un visbeidzot – municipālajā līmenī.

Tā atkarībā no virknes nosacījumu, tostarp atkarībā no reģistrācijas vietas, uzņēmums var saņemt kā ļoti augstu, tā arī ārkārtīgi zemu nodokļu likmi. Piemēram, ja federālā līmeņa korporatīvā nodokļa likme ir 8,5%, tad Cūgas kantonā (daudzo startapu dēļ pazīstams kā “Šveices kriptoieleja”) pelņas nodoklis pirmajiem 100 000 Šveices frankiem ir tikai 3%, bet 5,75% – summai, kas pārsniedz šo minimumu. Tāpat ir jāpiezīmē, ka Šveice ar vairākām valstīm ir noslēgusi līgumus par dubultās nodokļu piemērošanas nepieļaušanu.

Arvien pārliecinošākus jurisdikcijas pakalpojumus ārvalstu uzņēmumiem piedāvā arī Austrumu Eiropas valstis. Te ir vērts pieminēt tādas valstis kā Poliju, Čehiju, Ungāriju, pat Baltijas valstis. Lai gan nodokļi šajās valstīs ne vienmēr ir izdevīgi visdažādākajam biznesam, tomēr valsts piedāvā dažādus bonusus.

Viens no tādiem ir iespēja marķēt preces ar “Ražots ES”, ko patērētājs uztver daudz labāk par preci ar birku “Ražots Ķīnā”. Cits bonuss – iespēja saņemt vairākkārtēju Šengenas vīzu. Trešais – tā ir pastāvīgās (tā ir Polijā), laicīgās (Igaunijā), “noteiktu noteikumu” atrunātās (Latvijā) uzturēšanās atļaujas piešķiršana.

Visbeidzot, juridiskā biznesa reģistrācija jebkurā no ES valstīm papildus dažādu nodokļu atvieglojumu un ES starptautisko finanšu instrumentu (piemēram, Izlīdzināšanas fonds – ERAF) pieejamībai piedāvā arī plašas iespējas strādāt ar privātajām un nacionālajām kredītsistēmām, banku un riska kapitāla finansējumu, saņemt grantus no startapu attīstības programmām un tā tālāk.

ES dalībvalstu nacionālās ekonomikas ir dažādos attīstības līmeņos, un tām piemīt atšķirīgas pievilcīguma pakāpes tiem, kas vēlas veikt komercdarbību Eiropā. Tāpēc, piemēr, krievu un ukraiņu investori uzņēmumus no sākuma reģistrē Rīgā vai Bratislavā, bet pēc tam jau ieiet Vācijas, Francijas vai Anglijas tirgos. Daudzi uzņēmēji, kas plāno ilgu un nereti arī starptautisku spēli – un pat globālā līmenī – saprot, ka mūsdienu Eiropas biznesa noteikumu pieņemšana – tā ir perspektīva, bet reģistrēšanās ofšoros – bīstamība.

Eksperta viedoklis

Bilderlings pēc komentāra vērsās pie sava partnera – starptautiskā konsultatīvā uzņēmuma BVA, kurš sniedz pilnu eiropiešu uzņēmumu reģistrēšanas pakalpojumu klāstu:

“Nevar nepiekrist, ka nav un nevar būt kaut kādas vienas, izdevīgākas un visiem vēlamas Eiropas jurisdikcijas. Viss ir atkarīgs gan no darbības jomas, gan arī no tieši jūsu konkrētā biznesa darbības īpatnībām. Un kurš gan cits, ja ne jūs, tā īpašnieks un radītājs, vislabāk zina tā stiprās un vājās puses? Ja jūs salīdzināsiet nodokļu aplikšanas praksi dažādās Eiropas valstīs, tad visticamāk ieraudzīsiet, ka kaut kur tā aptver visu jūsu biznesa sfēru, bet kaut kur citur tas pats darbības veids tiek aplikts ar atvieglotiem nodokļiem vai netiek aplikts vispār.

Kas attiecas uz Eiropas uzņēmumu finanšu caurspīdīgumu – to jau ir grūti nosaukt par “atšķirīgu priekšrocību”. Eiropā tā jau vienkārši ir veicamās darbības norma. Tādēļ ir vērts ņemt vērā: izvēloties Eiropas jurisdikciju, jūs sev izvēlaties stingru attieksmi pret visiem finanšu pārskatiem. Vienkārši vajag iemācīties uztvert to kā vēl vienu savu priekšrocību. Jo pirmām kārtām – tas ir uzņēmuma likviditātes atspoguļojums. Gluži tāpat kā tās aktīvi, nekustamais īpašums, vērtspapīri, tas paaugstina uzņēmuma statusu kredītu un maksājumu iestādēs.”

Sekojiet mums Facebook kanālā un esiet informēti par svaigākajiem jaunumiem FinTech pasaulē, kā arī vērsieties pie Bilderlings uzņēmuma speciālistiem, un mēs atradīsim piemērotāko risinājumu tieši jums.

0 Comments Join the Conversation →