FinTech, banku darbība vai tas, ko pagaidām vēl ir grūti iedomāties?

Finanšu analītiķi sen sliecas domāt, ka rītdienas naudas plūsmu pasaule principiāli atšķirsies no visa, kas jau ir kļuvis ierasts. Tikmēr klasiskās banku struktūras līdz vēl nesenam laikam pēc ieraduma uzskatīja, paziņojot to arī publiski, ka īstas alternatīvas tām nav. Un lūk, nesen Krievijas Sberbank vadītājs Hermanis Grefs Starptautiskajā finanšu kongresā izteica viedokli, ka “tradicionālās banku darbības realizācijas metodes kļūst par pagātni”.

Tiesa, Grefs precizēja, ka ar to drīzāk domā tradicionālo banku vadības sistēmu un klientu apkalpošanas darba pilnveidoto virtualizāciju. Kamēr finanšu tehnoloģijas (“FinTech”) – tas ir kaut kas pavisam cits. Tomēr vārds “FinTech”, “aiz kura stāv nākotne”, no tik varenas un ar valsti tieši saistītas struktūras vadītāja mutes tomēr izskanēja. Un to var uzskatīt ja ne par lūzuma punktu, tad, visādā gadījumā – par būtisku notikumu.

Galvenā atšķirība 

Patiešām, daudzi pagaidām pret FinTech attiecas ar noteiktu daļu piesardzības, priekšroku dodot ierastajai banku sistēmai. Bet kurš beigās uzvarēs globālajā pasaulē? Pamēģināsim mazliet tikt skaidrībā.

Ja tieši uzdotu jautājumu, tradicionālais bankings (banku darbība) ir tādas konkrētas bankas klientu apkalpošana, kurai ir saknes (finanšu, politiskās un jebkādas citas) mūsu reālajā pasaulē. Bez šaubām, jau sen vairs nav obligāti tā iemesla dēļ stāvēt pie bankas filiāles. Klienti var lietot faktiski pilnu bankas pakalpojumu klāstu attālināti, ārpus bankas iestādes. Pat ļoti sarežģītu operāciju veikšana tiek īstenota jebkurā attālumā no bankas ar datoru vai telefonu tīklu palīdzību, izmantojot viedtālruņus vai bankomātus, bieži pat nav svarīgi – savā valstī vai aiz robežas. Tas ir, pasvītrosim to – viss notiek reālas bankas sistēmā, kaut arī ārpus tās sienām.

Uz šo, protams, ir attiecināmas arī interneta bankas, kuras daudzi kā reiz jauc ar FinTech. Internetbanka –  tā vienkārši ir viena no konkrētas, reālas, mūsu pasaulē fiziski eksistējošas bankas funkcijām. Savukārt FinTech – finanšu tehnoloģijas – tas ir kas principiāli cits. Un tieši šim “citam” daudzi tādā pašā veidā šodien dod priekšroku.

Pēc būtības FinTech ir vesela industrija, kas ir tieši saistīta ar datortehnoloģiju attīstību. Tas ir, šeit primāras ir tieši tehnoloģijas, kuras realizējamas virtuālajā pasaulē, pārsvarā internetā – konkrētu aplikāciju veidolā. Vēlreiz piezīmēsim: tieši tehnoloģijas, nevis to piegādātājs. Atkal jau, tā tas ir, ja pacenšas pēc iespējas īsāk noformulēt FinTech atšķirību no tradicionālās banku darbības.

Pēc pasaules finanšu ekspertu novērtējuma FinTech var samazināt darba vietu skaitu reālajās bankās līdz 30% jau ap 2025. gadu. Vai tas ir labi vai slikti – tas ir filozofisks jautājums, taču fakti šajā situācijā ir FinTech pusē. Tā ir parādība, kuru nepamanīt vairs vienkārši nav iespējams. Un, ja vēl pavisam nesen, piemēram, ES vadošās struktūras neuztvēra FinTech kā nopietnu alternatīvu “tradīcijām”, tad pavasarī Eiropas komisija publicēja “FinTech attīstības plānu” tuvākajai nākotnei. Dokumentā ir iekļauts tiešs uzstādījums: Eiropas tehnoloģiju uzņēmumiem un valdībām ir pienākums paaugstināt regulējošo potenciālu un zināšanas jauno tehnoloģiju jomā.

Ja banka nenāk pie klienta, tad… klients nāk pie FinTech

Pirmais FinTech attīstības posms norisinājās periodā no 1990. gadu beigām līdz 2008. gada ekonomiskajai krīzei. Tieši tad ļoti strauji auga tādi uzņēmumi kā PayPal, Ant Financial, Alipay  “mobilais maciņš” un citi.

Otrs posms sākās no 2008. gada. Turklāt uz to pamudināja pašas bankas. Daudzas no tām krīzes laikā un pirmos gadus pēc tās slēdza veselus darbības virzienus, bet galvenais – sāka paaugstināt savu pakalpojumu cenas un ļoti kūtri piešķirt kredītus. Drīzāk, “kūtri” – tas pat nebūs īstais vārds. Bankas vienkārši liedza kreditēšanas pakalpojumus nozīmīgam valstu iedzīvotāju skaitam, kuri neatbilda tiem vai citiem kritērijiem. Tā notika, piemēram, milzīgajā Āzijas reģionā.

Rezultātā parādījās daudz jaunu FinTech startapu. Jaunās finanšu tehnoloģijas ārkārtīgi ātri, kā jau tas vienmēr notiek ar datortehnoloģijām, sāka aizpildīt banku atstātās nišas. Bet, tā kā kreditēšana veido vairāk nekā pusi banku peļņas, tad loģiski, ka tieši šajā segmentā uzradās īpaši daudz FinTech startapu.

Vēl 2015. gadā FinTech jomā tikai ASV un Lielbritānijā strādāja aptuveni 500 startapu. Šeit ar klientiem veiktās mijiedarbības sistēma bija elastīgāka: viņiem piedāvāja visdažādākos online modeļus, izmantoja alternatīvus nebanku finanšu resursus un beigās sniedza cilvēkiem (kā arī organizācijām un uzņēmumiem) visizdevīgākos kredītu piedāvājumus.

Protams, ka tas nepalika ārpus banku redzes loka. Finanšu “mastodoni” savu iespēju robežās sāka apvienoties ar dažām FinTech platformām. Piemēram, ASV lielākā banka JPMorgan atrada sev FinTech partneri – OnDeck. Bet tā pati Krievijas “Alfa-banka” izveidoja savu FinTech platformu “Alfa-Plūsma”. Šī “plūsma” individuāliem bankas klientiem sniedz iespēju ieguldīt uzņēmuma un pat citu klientu parādos. Un jādomā, ka ne bez iemesla daudzi sāka runāt, ka šis uzņēmums ne tikai “demonetizē” pats savu klientu auditoriju, bet vispār sāk attālināties no ierastā banku sektora, pakāpeniski bāzējoties virtuālajā pasaulē ar pašām progresīvākajām un ātrākajām tās tehnoloģijām.

Kāpēc tradicionālo banku klienti pāriet uz FinTech?

Jau pieminētā JPMorgan uzņēmuma analītiskās nodaļas speciālisti uzskata, ka FinTech pilnībā atdalās no “reālās” banku darbības pasaules un kļūst par atsevišķu un pašpietiekamu finanšu industriju. Kā liecina starptautiskā uzņēmuma CB Insights analītiķu dati, riska investīcijas FinTech jomā  pēc pagājušā gada beigās esošajiem rezultātiem sasniedza kārtējo rekordlielumu. 1128 darījumos dalībniekiem izdevās piesaistīt 16,6 miljardus dolāru.

Kopumā pagājušā gada laikā FinTech tirgū tika noslēgti 35 finansēšanas mega raundi (katrs apjomā virs 100 miljoniem dolāru) ar kopējo apjomu 7,76 miljardu dolāru apmērā. Lielākās summas tika ieguldītas arī visdažādākajos FinTech startapos.

Savukārt saskaņā ar Eiropas starptautiskās aģentūras “Let’s Talk Payments” datiem, kura strādā ar mūsdienu tehnoloģiju attīstīšanu, pašlaik ir reģistrēts jau vairāk nekā 10 000 FinTech uzņēmumu, kas veiksmīgi strādā visdažādākajās jomās un pārliecināti virzās uz priekšu.

Nemaz nav pārsteidzoši, ka šādā situācijā bankas, kuras paliek “tradicionālās” banku darbības rāmjos, izjūt peļņas samazināšanos un ir spiestas palielināt savu pakalpojumu cenas, kas vēl aktīvāk pamudina FinTech attīstībai. Vienkāršāk sakot, pašas bankas to faktiski veicina.

Lūk, ko sarunā ar Bilderlings teica Ventspils augstskolas pasniedzējs, ekonomisks Dmitrijs Smirnovs.

– Kāpēc šodien daudzi tradicionālo banku klienti aiziet uz FinTech? Pirmkārt, tādēļ, ka ir neapmierināti ar pašām bankām. Piekritīsiet taču, ka nebūt ne visiem, pat pavisam godīgiem pilsoņiem, nesagādā baudu tas, ka viņu dzīve pastāvīgi atrodas dzelžainā nodokļu inspekciju uzraudzībā. Tieši tāpat arī reti kuram uzņēmumam gribas, lai valsts ar savām dažādajām struktūrām kontrolētu finanšu operācijas un vispār varētu piekļūt privātajai informācijai. Pavisam loģiski, ka daudzi meklē alternatīvu. Un tāda alternatīva ir FinTech, nebanku norēķinu sistēmas. Turklāt FinTech sistēmas ir daudz mobilākas arī tad, kad runa ir par kreditēšanu. Lai gan es kā ekonomists esmu pārliecināts, ka nākotni neveidos tradicionālais bankings – un pat ne FinTech. Neizbēgami ir jāparādās kaut kam trešajam.

Lai gan tāpat, kā teica mums pretim sēdošais, tradicionālais bankings šobrīd ir un paliek jaudīgāka sistēma. Makro līmenī FinTech pagaidām nav konkurents tradicionālajām bankām. Bet, kad runā par risinājumiem mazajiem un vidējiem tirdzniecības uzņēmumiem, FinTech sistēma pašlaik strādā diezgan zemā līmenī.

Kas tad būs pēc FinTech?

 Respektīvi, pēc ekonomista domām, viss tā vai citādi virzās uz kaut kādu trešo variantu. No vienas puses, mūsdienīga banku sistēma sevi tik tiešām ir izsmēlusi, bet ir jāvirzās uz priekšu. Tāpēc ir diezgan loģiski, ka šādā situācijā ir radušies FinTech startapi. Taču problēma ir tajā, ka, grozi kā gribi, arī tie eksistē esošās finanšu sistēmas rāmjos.

Jā, FinTech un kriptovalūtas attīstās ļoti strauji. Kā jau visas datortehnoloģijas, šīs sistēmas ir elastīgākas un mobilākas. Taču kādā brīdī tās neizbēgami “ieiet” reālajā pasaulē ar vairumam ierasto naudu, kura vairs ne ar ko netiek nodrošināta. Starp citu, Bilderlings nesen to pieminēja publikācijā par jauno kriptovalūtu Gram.

– Kādreiz nauda tika segta ar savas valsts zelta rezervēm. Pēc tam varēja runāt par to, ka tie paši dolāri un pēc tam arī eiro tika nodrošināti ar vērtspapīriem. Bet tagad pēc būtības nauda tiek nodrošināta tikai ar parādiem – uzņēmumu un veselu valstu saistībām, – turpina Dmitrijs Smirnovs.

– Milzīgas valstis ir ielīdušas titāniskos parādos. Tas viss aiziet līdz absurdam: jo vairāk naudas, jo vairāk parādu, nevis otrādi. Pat vērtspapīri – akcijas un obligācijas – tagad arī ir pārvērtušās vienkārši parādsaistībās.

Atkārtošos, šāda sistēma sevi ir pilnībā izsmēlusi. Tostarp un arī tā dēļ parādījās FinTech. Taču pasaules ekonomikā dzims kaut kas pavisam cits. Iespējams, tas ir pilnībā loģiski, ka arī FinTech kļūs par vienu no tā sastāvdaļām. Turklāt tas notiks pietiekami ātri. Kas tieši tas būs – šodien šis jautājums ir jāuzdod drīzāk drosmīgākajiem futurologiem. Taču sagatavoties šādai pārējai es iesaku ikvienam, – izceļ ekonomists.

Sekojiet mums Facebook kanālā un esiet informēti par svaigākajiem jaunumiem FinTech pasaulē, kā arī vērsieties pie Bilderlings uzņēmuma speciālistiem, un mēs atradīsim piemērotāko risinājumu tieši jums.

0 Comments Join the Conversation →