Digitālais pūķis. Ķīnas augsto tehnoloģiju pieredze

Ķīna uzskata sevi par vadošo valsti pasaulē e-komercijas jomā – šāds paziņojums izskanēja “Latvijas un Ķīnas pilsētas Ninbo ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības simpozijs” forumā, kas pagājušajā nedēļā norisinājās Rīgā.

Mēs publicējam visinteresantāko informāciju, kas iegūta Bilderlings veiktajās intervijās ar foruma dalībniekiem.

2017. gadā Ninbo ekonomikas izaugsme bija 15% liela, kas ir labākais no Ķīnas vidējiem ekonomikas izaugsmes rādītājiem. Ninbo pilsētas nacionālais tehnoloģiskais parks un augsto tehnoloģiju attīstības industriālā zona tiek attīstīta sadarbībā ar Pekinas Ražošanas institūtu.

Bilderlings parunāja ar Ninbo pilsētā esošās BGEI filiāles partneri un viceģenerālo menedžeri Cai Jie un viņa asistenti Fu Jiayn par inovācijas tehnoloģiju attīstības tēmām finanšu transakciju un on-line komercijas jomās. Kāds tad ir pašu ķīniešu viedoklis par intelektuālā īpašuma risinājumiem e-komercijas jomā? Kāda ir Ķīnas pieredze šajā jautājumā?

Cai Jie: Ķīnā ir daudz uzņēmumu, kas strādā ar intelektuālo īpašumu. Tie strādā kā ar pamata tehnoloģijām, kas ir sērijveidā izplatītas ar pielikumu starpniecību, tā arī ar attīstītajām tehnoloģijām. Pamatā tiek izmantotas Alibaba izstrādnes. Kā jūs zināt, tādi rietumu risinājumi kā Facebook Marketplace Ķīnā ir aizliegti. Taču tam ir vairākas labākas alternatīvas, kā, piemēram, WeChat.

Šajā intervijas brīdī Cai kungs un viņa asistente Fu sinhronām kustībām izvilka no savām kabatām Huawei viedtālruņus, kuru ekrānos zaļā krāsā tika izgaismots šīs aplikācijas interfeiss.

Ķīnā šodien eksistē vairāk nekā 900 miljoni aktīvo lietotāju, kas izmanto daudzfunkcionālo mesendžeru WeChat. Cilvēki, kas norādīja informāciju par sevi un savu bankas kontu, var izmantot šo pielikumu rēķinu apmaksai, preču un pakalpojumu pasūtīšanai, naudas līdzekļu pārskaitīšanai citiem lietotājiem, kā arī, lai apmaksātu pirkumus veikalā un veiktu ar savu on-line pakalpojumu un preču pārdošanu saistītās mārketinga aktivitātes. Servisa lietotāji var veidot “pielikumus pielikumā”, piesaistot WeChat savus Ķīnas bankas kontus un on-line veikalus, kā arī Visa, MasterCard un JCB norēķinu karšu kontus.

Cai Jie: To Ķīnas uzņēmumu attīstībai, kas strādā ar intelektuālo īpašumu un izstrādā tehnoloģiskos risinājumus, tostarp arī finanšu tehnoloģiju jomā, ir nepieciešamas lielu naudas resursu investīcijas. Lielie uzņēmumi, kā, piemēram, Taobao un Tmall on-line tirdzniecības platformas, kas ir korporācijas Alibaba sastāvā, sniedz šo uzņēmumu darbam visu nepieciešamo, taču neiegādājas tos.

Ķīnas globālā e-komercijas daļa aktīvas ekspansijas dēļ pēdējo gadu laikā veido vairāk par 40%, turklāt rietumu tiešsaistes tirgi (angliski – “marketplace”) un sociālās platformas nepiedāvā lietotājiem tādus universālus risinājumus, kādus piedāvā WeChat. Kā jūs zināt, mums nav Facebook, Telegram un citu platformu ar maksājumu iespējām, taču konkurences neesamība nekavē mūsu pašu ķīniešu maksājumu risinājumu attīstību.

Digitālais mārketings Ķīnā ļauj veikt komercdarbību šajā valstī, izmantojot čatus un ziņapmaiņu, un tas viss – papildus iespējām veikt publikācijas sociālajos tīklos, kā arī mini pārlūkam un programmām, kas ļauj uzņēmumiem piedāvāt pilnu e-komercijas piedāvājumu tieši pašā pielikumā.

Salīdzinājumā ar Facebook un citiem sociālajiem tīkliem WeChat sniedz iespēju uzņēmumiem atvērt kontus un izstrādāt jebkura likumīga profila on-line veikalus vienotā platformā bez maksas.

Svarīgi ir tas, ka vairāk nekā miljards šīs aplikācijas lietotāju Ķīnā, Butānā un citās Dienvidaustrumu Āzijas valstīs ļauj attīstīt tirdzniecību reģionā, respektīvi, runa ir par pārrobežu reģionālajiem maksājumiem. Tiesa, Eiropā, ASV un citās jurisdikcijās ārpus globālās WeChat pārklājuma zonas šis mesendžers ir teju nelietderīgs, un jautājums par to, kā integrēt ķīniešu perspektīvos risinājumus e-komercijas un finanšu tehnoloģiju jomā ar rietumu risinājumiem, ieskaitot satura mārketingu, vēl arvien ir sarežģīts.

Ap 500 miljonu lietotāju Ķīnā lielāko daļu maksājumu veic, izmantojot WeChat Pay, kur savā personīgajā kontā, kas ir piesaistīts karšu kontiem, var saņemt naudu no citiem iedzīvotājiem un juridiskajām personām. Turklāt lielākā daļa maksājumu tiek veikta no konta, kas ir sasaistīts ar debetkarti – ar kredītkarti mesendžerā var veikt maksājumus tikai uzņēmumiem – piegādātājiem. Bezmaksas naudas izņemšanas limits šajā servisā ir 1000 juaņas (ap 140 eiro), un summām, kas pārsniedz šo daudzumu, tiek piemērota komisijas maksa 0,1% apmērā.

Cai Jie: Jūs jautājat, vai mazu pilsētiņu un ciematu iedzīvotāji biežāk izmanto skaidru naudu? Nē, tā nav. Ķīnā 80 – 90% iedzīvotāju izmanto elektroniskos maksājumus, pamatā tie ir savā starpā konkurējošie servisi WeChat Pay un Alipay, kā arī mazāk nozīmīgie servisi Baidu Wallet un Sina Weibo. Skaidrā nauda Ķīnā nav populāra. Ķīnā par visu var maksāt, izmantojot iPhone vai citas operētājsistēmas viedtālruni, nenēsājot naudu līdzi.

Fu Jiayn: Tāpat ir arī UnionPay – karšu sistēma, kas ir ļoti populāra Krievijā, taču mazāk zināma Latvijā un Eiropā, un tā arī ir izplatīta, pateicoties pieaugošajām plūsmām tūrisma jomā. Ķīnā es nemaksāju nedz ar kartēm, nedz ar skaidru naudu, izmantojot WeChat Pay un Alipay.

Veicot iepirkumus, visi ķīnieši izmanto telefonus. Es neatceros, kad pēdējo reizi maksāju ar banknotēm. Es pat nezinu, kādās situācijās tās var būt nepieciešamas, pat Iekšējās Mongolijas, Tibetas vai Siņdzjanas Uiguras provinces ciemos.  Jums vajag vienkārši aizbraukt uz Ķīnu un redzēt to pašu acīm – par visu var samaksāt, izmantojot telefonu.

Cai Jie: Mums ir daudz jaunu risinājumu katru dienu – tūkstošiem un miljoniem. Ķīnā katru gadu tiek palaisti 5 miljoni startapu, salīdzinājumam – ASV tie ir 2 miljoni startapu gadā. Visas Ķīnas pāreja uz jaunajiem e-komercijas formātiem digitālās ekonomikas attīstības un projekta “Viena josta, viens ceļš” ietvaros kļūs par stimulu un piemēru Eiropas un Amerikas valstīm, kur jau tagad cilvēki sāk atteikties no novecojušiem pārdošanas modeļiem.

Pēc prognozēm un plāniem Ķīnas Tautas Republika līdz 2020. gadam kļūs par pasaules ekonomisko līderi visos būtiskajos rādītājos, taču kas notiek ar produktu līniju? Kā izvēlēties plaša patēriņa preces vai Hi-Tech produkciju lielos apjomos? Bilderlings veiktajā intervijā Johnson Chen kungs, kas strādā uzņēmumā ZheJiang GreatTao Ninbo pilsētā, pastāstīja par agregatoru īpatnībām B2B segmentā.

Johnson Chen: Ķīnā ir virkne B2B platformu, un to skaits īpaši pieauga pēdējo pāris gadu laikā. Tas ir ērti visiem, tostarp arī mūsu uzņēmumam, jo konkurence stimulē pašu attīstību. Mēs sākām darbu 2006. gadā, un 2017. gadu mēs noslēdzām ar 3,5 miljardu dolāru lielu apgrozījumu.

ZheJiang GreatTao uzņēmums ir orientēts uz pārrobežu tirdzniecību, kurā uzņēmuma partneru loku veido aptuveni 50 tūkstoši lielo un vidējo importētāju no Eiropas Savienības, Lielbritānijas un ASV valstīm, kā arī Rietumu jurisdikciju preču ražošanas eksportētāji, kas eksportē preces uz iekšējo Ķīnas tirgu. Ir gan jāsaka, ka vairumtirdzniecības iepirkumiem Ķīna vēl arvien ir un paliek Rietumiem terra incognita (nezināmā zeme), varētu pat šķist, ka it kā nav pagājuši daudzi gadsimti kopš tirgotāja Marko Polo ceļojuma uz Ķīnas impēriju – un runa te pat nav par krāpniecību, kuras riski būtiski ir mazinājušies, bet gan par riskiem, kas saistīti ar diskomunikāciju.

Johnson Chen: Tā kā mūsu partneri atrodas ārpus Ķīnas robežām, mēs palīdzam nopirkt un pārdot Ķīnā. Galvenie preču piegādātāji tāpat ietilpst Alibaba Group, mēs atrodam viņus Alibaba mājaslapā un rūpīgi izpētām uzņēmumu profilus, kredītvēsturi, preču kvalitāti, pēdējā gada pārdošanas apjomus, reputāciju, klientu reklamāciju (iebildumu) neesamību. Strādājam tāpat ar intelektuālo īpašumu, ieskaitot programmas.

Mēs strādājam ar visu, ko var pārdot, pievēršot uzmanību sešiem svarīgākajiem aspektiem: uzņēmums, piegādātājs, sertifikācija, kredītvēsture, vide, orientēšanās uz klientu. Pēdējo trīs gadu laikā mēs sākām strādāt praktiski ar visām pasaules valstīm.

Atšķirībā no iepriekšējiem Bilderlings sarunu biedriem lielākā maksājumu daļa ZheJiang GreatTao uzņēmumā tiek veikta eiro un ASV dolāru bankas kontos, tajā skaitā arī kontos, kas ir piesaistīti MasterCard un Visa. Turklāt mūsu sarunu biedrs attiecībā uz liberālajiem maksājumu risinājumiem ir noskaņots drīzāk konservatīvi, atzīstot ICO un kriptovalūtu maininga aizliegumu Ķīnā par labu esam.

Johnson Chen: Mēs strādājam ar visām maksājumu sistēmām, taču es domāju, ka par alternatīvajām maksājumu sistēmām un ar tām saistītajiem e-komercijas risinājumiem tagad nevajadzētu runāt. Daudzu uzņēmuma darbības gadu laikā mēs esam sapratuši, ka maksājumu sistēmu pamatproblēma – tās nav vis tehnoloģijas, bet gan valsts kontrole. Tehniski viss ir vienkārši, savukārt katra valdība to tik vien dara, kā cenšas ielikt sprunguli riteņos. Tāpēc visur ir savas nianses. Te mēs izmantojam vienu, bet citur – kaut ko pavisam citu. ICO aizliegums Ķīnā ir saistīts ar spēcīgas ēnu ekonomikas rašanās risku.

Jā, Tokijā es varu maksāt kriptovalūtā, Japāna neredz tajā nekādas problēmas. Taču Japānā ir pavisam cita pieeja investīcijām, kuras pamatā ir spekulācijas. Mēs fokusējamies uz vidējiem tirgiem vai vismaz ne uz pavisam mazajiem tirgiem – šajā gadījumā Latvija mūs interesē.

Ar reportāžu no starptautiskās konferences iFX EXPO Asia 2018, kuru Bilderlings apmeklēja šajā ziemā, var iepazīties te.

0 Comments Join the Conversation →